Pamatu pēda

Lai arī projektā pamatu pēda paredzēta nav, kas sakrīt ar aprēķiniem, tomēr nolēmu radīt nelielu betona pārtēriņu, jo tam ir niecīgs sadārdzinājums uz pamatu izmaksām. Bez tam stipri vieglāk ir vēlāk darboties ar vertikālo pamatu sienu veidņiem. Izmērs 25x55cm.

Pamatu pēdas veidņiem izmantoju vairāk kā simts gadu vecas grīdas dēļus un Latvijas finiera atgriezumus. Veidņošanas izmaksas sanāca ļoti pieņemamas. Veidņoju viens pats pa nedēļas nogalēm. Sanāk kādas 8 darba dienas pārēķinot darbstundās.

Augstuma mērījumiem izmantoju klasisko ūdens caurulīšu metodi. Ņemot vērā temperatūru, nācās izmantot vējstikla škidrumu piejaukumu, lai neaizsasaltu. Ar caurulītēm jābūt ļoti uzmanīgam, mērījumu kvalitāti var ietekmēt burbuļi un pārlocīšana.

Foto redzamais vertikālai dēlis ietriekts būvlaukuma vidū, tas kalpo, kā nulles atzīmes etalons. Vienu šļaukas galu piestiprināju tam, ar otru cilpoju pa parimetru, dauzot mietiņus attiecīgajā dziļumā tā, lai veidņa dēlis pieskrūvējot pie mietiņu uzreiz būtu pareizajā augstumā.

Pēc veidņošanas sabēru dolomīta šķembas un pārgāju ar vibroblieti. Nav obligāti, bet visi tā parasti dara, jo šķembas+vibrobliete dod garantiju, ka nav uzirdināta pamatne. Ir vēl kas mēļo, ka šķembas pārtrauc kapilaritāti, taču šadā gadījumā vajadzētu šķembu kažociņu no visām pusēm jo kapilaritāte darbojas arī horizontālajā plaknē. 

23.decembrī dažs saiņo dāvanas, bet mēs  - ar draugu Romānu un brāli Mārtiņu betonējām. Paldies viņiem par darbu. Betons 9m3 knapi pietika, beidzamos litrus, ko sūknis nevar izpumpēt, izgāzām uz plēves un sanesām ar spaiņu metodi. Toties izniekots nekas netika.

Zemes darbi

Pēc garākas pauzes nolēmu atsvaidzināt info.  Pērnajā rudenī sākās kustība. Ar traktora metodi atbrīvojām apbūves laukumu no melnzemes un  ērtības labad izrakām līdz pamatu pēdas dziļumam. Melnezeme sastumta čupās, bet izraktā baltzeme izmantota, lai izveidotu celiņu līdz mājām. Kopumā zemes darbu izklaide prasīja kādas 5 stundas. Ļoti noderēja nomātais nivelieris.

Melnzemes virskārtu, protams, jānoņem pirms uzbērt ceļa paauagstinājumu, tā noderēs vēlāk.

Mājai paredzēta 135 grādu L forma, kas atspoguļojas arī šajos rakumos.

Dzelzsbetona pārsegumu paneļi pret koka siju pārsegumu - kas labāks?

Projekts pamazām virzās tam, lai varētu sākt būvinženieriju. Līdz tam jābūt skaidrībai par pārsegumu izvēli. Ja sākumā sliecos domāt, ka koka pārsegums varētu būt ok, tad jo vairāk rēķinu un salīdzinu kopējās izmaksas kā arī iespējamo ekspluatāciju un drošību, aizvien vairāk sliecos par labu dzelzsbetona pārsegumu paneļiem.

Koka pārsedžu galvenie plusi, kas nāk prātā:

 * būtībā nav vajadzīgi nekādi cēlājmehānismi, tos var ar rokām samontēt;

* viegli izlaist komunikācijas gandrīz jebkurā vietā;

* ja pildījumam izmanto piemēram eko vati, mansarda stāvs vajadzības gadījumā viegli var kļūt par neapkurināmo vai minimāli apkurināmo zonu;

* nerada lielu slodzi sienām, pamatiem,  iespējams pat var iztikt bez monolītās joslas

* lētākais no pārseguma veidiem;

Mīnusi:

* uguns ēd koku, ka nošņakst;

* koks var satrupēt, īpaši mitrās telpās;

* koks ir skaļš pārsegums;

* pie liela laidiena, kāds ir manā gadījumā - nepilni 6 metri, var šlonderēties, ieliekties, īpaši, ja jumta stutes kaut kur jāatbalsta;

* ja izdara visu pa maksimumam ar pienācīgu šķērsgriezumu, skaņas izolāciju utt., cena vairs daudz neatpaliek no dzelzsbetona pārseguma izmaksām;

*laikietilpīgāks pasākums;

* pārdomāt un nomainīt pret mūra pārsegumu prakstiski neiespējami;

*sarežģītāks silto grīdu risinājums otrajā stāvā

*lai arī ne ļoti, dārgāka apdrošināšana jaukta tipa ēkai (mūris +koka pārsegums) nekā pilnībā mūra ēkai dēļ ugunsriska.

Dzelzsbetona pārseguma paneļu plusi:

*ātra montāža;

* skaņas izolācija, ugunsdrošība;

*lielāks iespējamais laidums;

* nešlonderējās, liecas minimāli;

*siltuma inerce;

Mīnusi:

*Vajag celtni;

* Vajag monolīto joslu zem paneļiem;

* Aukstuma tilta iespējama veidošanās;

* Augstāka cena; 

Vēl ir gāzbetona paneļi, bet to kopējā cena tika par materiālu sanāk virs 57 EUR m2 un tāpat nepieciešama to nobeiguma apdare.

Tāpat noteikti kaut kādās situācijās ir piemēroti tā saucamie Teriva saliekamie pārsegumi kā arī monolītais pārsegums.

Te bilde ar plānoto šērsgriezumu:

Projekts

Būvniecības iecere paredz māju ar diviem dzīvokļiem - vecākiem un manai ģimenei. Izvēlēts tika arhitekts Valdis Liepa, kas, manuprāt tīri labi tika galā ar mūsu vīziju, kādai būtu jābūt mājai. Par atsevišķiem momentiem vēl var diskutēt, tāpēc laipni aicināti izteikt savu viedokli, jo projekts vēl ir tapšanas stadijā, tāpēc noteikti pilnveidojums. Piebraukšana gruntsgabalam ir no D-A, bet ieeja ēkā paredzēta no D-R. Sīkāk var aplūkot buildart.lv mājas lapā:projekts

Papildināju ar iespējamo logu dalījumu. Kā arī par lieku uzskatu katla telpas ieejas jumta pagarinājumu virs durvīm - manuprāt, noņemams, pārkares platums paredzēts ievērojams tāpat. 3D vizualizācija noteikti palīdzēs saprast, vai horizontālais dalījums nav acu augstumā un netraucē skatam pa logu. Vēl lauzu galvu par izeju uz dārzu.  Laiks pārdomām pietiek, jo mērnieki vēl čakarējās ar gruntsgabalu apvienošanas procesu un attiecīgo topogrāfijas korekciju. Juridiski šobrīd ir divi gruntsgabali, kas neļauj ēkas novietni veikt vēlamā vietā, līdz ar to projekta priekšlikuma iesniegšanu būvvaldē. Ceru, ka Ķekavas būvvaldē sastrēgumu nebūs ar projekta saskaņošanu.

Zeme

Lai uzbūvētu māju, ir vajadzīga zeme. Zemes izvēlei viens no galvenajiem kritērijiem ir tās atrašanās vieta. Izvēlējāmies gabalu, kurš atrodas 15 minūšu braucienā no Rīgas Centra, tajā pašā laikā atrodas ārpus Rīgas blakus mežam (svaigam gaisam). Zemes gabals izvēlēts ar domu, lai varētu iekārtot ne tikai mauriņu, bet arī nelielu augļu dārzu ar ogu krūmiem un, protams, siltumnīcu, mūsu gadījumā tie ir nepilni 2500 m2. Šādu platību vajadzētu varēt pienācīgi apkopt. 

Man bija svarīgi, lai gruntgabals neatrastos purvā vai citā ne īpaši būvniecībai piemērotā  vietā. Izpētīju, ka apakšā ir cietas smiltis.  Elektrība pievilkta. Nav gāze un  pilsētas ūdens komunikācijas, bet tās ir sekundāras un mūsdienās samērīgiem izdevumiem aizvietojamas lietas. Ūdenim var izveidot spici, kalanlizācijai bioloģisko attīrīšanas iekārtu, gāzes vietā granulas vai siltumsūknis. Gabali, kur jau ir šīs komunikācijas ir krietni dārgāki vai atrodas mūsu kritērijiem neatbilstošā vietā.

Šādi izskatās sākumā pēc dažām agrofitnesa nodarbībām ar trimmeri. Gadus septiņu gabals bija aizlaists ar maziem bērziņiem. Tagad attīrīts. 

 Ķekavas novada attīstības plānā (un par laimi arī budžetā) ir ieplānota ūdensvada un kanalizācijas pievilkšana tuvāko gadu laikā, tāpēc noteikti viņu pakalpojumi tiks izmantoti, spici gan vajadzētu tāpat saimniecības vajadzībām.

Ģimenes mājas būvniecības iecere

Ģimenes mājas iecere ir bijusi prātā kopš mirkļa, kad pārvācos no plašas savrupmājas uz dzīvokli. Esmu uzaudzis lielā padomju beigu gados ģimenes celtā savrupmājā ar blakus esošu mežu, pļavām tajā pašā laikā desmit minūšu gājienā līdz sabiedriskajam transportam, skolai, veikaliem, tāpēc labi zinu atšķirību dzīves kvalitātei starp savrupmāju un dzīvokli. Ņemot vērā, ka ģimenē aug mazi bērni, plašāka dzīvesvieta ir kļuvusi par nepieciešamību. Jauna dzīvokļa izmaksas vai mājas izmaksas ļoti neatšķiras, lai izdarītu vieglu secinājumu, ka labāk māja nekā dzīvoklis.

Bez tam - kā jau katram vīrietim pienākas, ir jāiestāda ozols, jānosit čūska, jāuzbūvē māja.

Čūsku esmu nejauši sabraucis, ozols man aug podiņā sagatavots stādīšanai, tāpēc laiks ķerties mājas celšanai.

Bloga mērķis ir dalīties ir pieredzi, apmainīties domām, uzklausīt kritiku un viedokļus, lai padarītu mājas būvēšanas procesu labāku.