Dzelzsbetona pārsegumu paneļi pret koka siju pārsegumu - kas labāks?
Koka pārsedžu galvenie plusi, kas nāk prātā:
* būtībā nav vajadzīgi nekādi cēlājmehānismi, tos var ar rokām samontēt;
* viegli izlaist komunikācijas gandrīz jebkurā vietā;
* ja pildījumam izmanto piemēram eko vati, mansarda stāvs vajadzības gadījumā viegli var kļūt par neapkurināmo vai minimāli apkurināmo zonu;
* nerada lielu slodzi sienām, pamatiem, iespējams pat var iztikt bez monolītās joslas
* lētākais no pārseguma veidiem;
Mīnusi:
* uguns ēd koku, ka nošņakst;
* koks var satrupēt, īpaši mitrās telpās;
* koks ir skaļš pārsegums;
* pie liela laidiena, kāds ir manā gadījumā - nepilni 6 metri, var šlonderēties, ieliekties, īpaši, ja jumta stutes kaut kur jāatbalsta;
* ja izdara visu pa maksimumam ar pienācīgu šķērsgriezumu, skaņas izolāciju utt., cena vairs daudz neatpaliek no dzelzsbetona pārseguma izmaksām;
*laikietilpīgāks pasākums;
* pārdomāt un nomainīt pret mūra pārsegumu prakstiski neiespējami;
*sarežģītāks silto grīdu risinājums otrajā stāvā
*lai arī ne ļoti, dārgāka apdrošināšana jaukta tipa ēkai (mūris +koka pārsegums) nekā pilnībā mūra ēkai dēļ ugunsriska.
Dzelzsbetona pārseguma paneļu plusi:
*ātra montāža;
* skaņas izolācija, ugunsdrošība;
*lielāks iespējamais laidums;
* nešlonderējās, liecas minimāli;
*siltuma inerce;
Mīnusi:
*Vajag celtni;
* Vajag monolīto joslu zem paneļiem;
* Aukstuma tilta iespējama veidošanās;
* Augstāka cena;
Vēl ir gāzbetona paneļi, bet to kopējā cena tika par materiālu sanāk virs 57 EUR m2 un tāpat nepieciešama to nobeiguma apdare.
Tāpat noteikti kaut kādās situācijās ir piemēroti tā saucamie Teriva saliekamie pārsegumi kā arī monolītais pārsegums.
Te bilde ar plānoto šērsgriezumu:
5 komentāri - Dzelzsbetona pārsegumu paneļi pret koka siju pārsegumu - kas labāks?
Un to nojumes asimetrisko daļu var tikpat labi pieaudzētu klāt kopnei uz vietas ar kaut vai 50*150 spāri.
Un tev griesti būs atsegtie? Pārsegumu redzēs no pirmā stāva vai būs regipsis? Ja otrais tad rēķinies ka no sijas griesti būs par 10cm zemāki delj regipsa konstrukcijas.
Arī mansards šobrīd uzzīmēts dīvaini - spāres pat ja 200mm biezas, tad tur nav kur minimālos 250mm siltinajums ielikt.
Kā tik mansards nebūs realitāte arī kādi 10-15cm zemāks....
Neesmu drošs vai 250mm spāres nav sarežģīti dabūt, bet jebkurā gadījumā rēķinos, ka jumta siltināšanu jāveic pa maksimumu. Ja sienas var vēl vēlēk papildu nosiltināt, tad jumta pīrāgā gan iejaukties nebūs ērti.
Redz vēl kas -jumta/pārseguma kopnes neatrisnātu ugunsdrošības un akustikas jautājumu. 1.stāva ēkai, protams, kopnēm mazāk funkciju, bet te masardam - skaņa, nestspēja. Jaunnedēļ tiekos ar arhitektu, apsriedīsim dažādus variantus.
Man jau vislabāk patiktu gāzbetona pārseguma paneļi, bet 57 EUR m2 tikai materiāls veido lielu skepsi, dzelzsbetons vismaz 2X lētāks, protams, nāk klāt kaut kāds sadārdzinājums pabetonējumam, bet vienalga ievērojama starpība.
Consolis man zibensātrumā piedāvājumu jau iedeva, viņiem ir iepriekš spriegoto paneļu tehnoloģija, tie ir biki vieglāki par klasiskajiem dobpaneļiem.
Vēl ir trešais variants - otro stāvu izbūvēt ar gatavo kopni, kas pie viena ir arī starp stāvu pārsegums - mansarda stāviem pat ļoti efektīvs risinājums plus kopējās izmaksas salīdzināmās.